Baižkalnamuižu 1670. gadā dibinājis Raunas pilsmuižas pārvaldnieks Fridrihs vietā, kur tolaik atradušās Raunas pilsmuižas Baižu mājas, tāpēc latviski šo muižu nosauca par Baižkalnu, bet vāciski pēc tās dibinātāja vārda par "Friedrichhof". Baižkalna muižas īpašnieki laika gaitā mainījās, muiža tika pirkta, pārdota, dāvināta, līdz 1821 gadā to par 44070 rubļiem nopirka B. fon Cukerbekers. Šīs dzimtas īpašumā muiža palika līdz pat 20. gadu agrārreformai, bet pēc tās - tikai četras muižas centra ēkas.Īpaši labā Baižkalna iedzīvotāju piemiņā palicis Vasilijs fon Cukerbekers, kurš 1861. gadā muižā ierīkoja pagasta skolu, bet 1866. gadā dāvināja pagastam Ogriņu mājas līdz ar zemi skolas nama celtniecībai.
Baižkalna muižai piederējis arī kaļķu ceplis (tagad šajā vietā atrodas "Mucenieku" mājas) un ūdensdzirnavas. Netālu no ūdensdzirnavām tām bijusi papīrfabrika (dibināta 19. gs. sākumā), kurā ražots papīrs cukurgalvu iesaiņošanai.
Tagad palūkosimies uz Baižkalna muižas apbūves kompleksu. Tā centrā kompakti būvēta nozīmīgāko ēku grupa - kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, stallis, kalpu māja.
Kungu māja, kas 60. gados pārbūvēta necilā daudzdzīvokļu ēkā, bijusi 19. gs. 1. pusei raksturīga celtne ar klasicisma arhitektūrai tipiskiem elementiem - balti krāsotiem stūru rustiem un logu apmalēm. Ēkas galveno ieeju rotājis lievenis ar četrām kolonnām. Mājai bijis kārniņu jumts ar nošļauptiem jumtgaliem. Kungu māja bijusi iekārtota ar ļoti vērtīgām mēbelēm no sarkankoka, bērzu māzera u. c.
Kungu mājas dienvidaustrumu galā ir pagrabs (tagad pārbūvēts par garāžām), kura pret kungu māju vērstā fasāde bijusi līdzīga tās ieejas lievenim ar četrām kolonnām un vēdekļveida spraišļotu pusaploces lodziņu. Aiz pagraba uz kādreizējā augļu dārza pusi bijusi siltumnīca (tagad tās mūri iebūvēti pagrabā). Pretī kungu mājai otrpus ceļa atrodas pārvaldnieka māja (tagad "Krastmaļi"). Uz tās gala fasādes apmetumā lasāms gadaskaitlis - 1826. Ēkā saglabājušās vērtīgas detaļas: vecās durvju vērtnes ar kalumiem - virām, atslēgu plāksnītēm, krāsnis ar profilētam dzegām. Mājas ziemeļrietumu galā atradusies kariešu remonta darbnīca. Otrajā stāvā dzīvojis muižkungs.
Pārvaldnieka mājai abos galos būvētas divas ārējā izskatā analoģiskas ēkas -klēts un stallis. Stallis vēl tagad saglabājis gandrīz nemainītu fasādi ar 3 lielām ieejas ailām, vienīgi jumts no nošļaupta pārveidots par divslīpju. Stallī redzamas vecās, akmens masā atlietās dzirdinātavas un dzelzs riņķi zirgu piesiešanai.
Pagalmu kungu mājas priekšā no dienvidrietumu malas noslēdz kalpu māja ("Stūrīši"). Tās sarkanu kieģeļu logu un durvju aiļu dekoratīvā apdare ļoti līdzīga virknei dzīvojamo ēku Raunas pusē (Lorenču, Marijkalna, Cimzas pusmuižā u. c). Muižas ēku nākamā grupa atrodas nedaudz atstatu uz ziemeļaustrumiem no kungu mājas. Tuvākā ēka ir dēļu žāvējamais šķūnis. Tā vienā galā muižas laikos glabātas kungu karietes. Aiz šķūņa seko stallis ar laidaru un ratu nojumi. Te uzskatāmi parādās (jo celtne nav apmesta) gandrīz visām Baižkalna ēkām raksturīgais būvpaņēmiens -laukakmens mūra ēkām stūri veidoti no apstrādātiem šūnakmens blokiem. Arī liektās ailupārsedzes – no šūnakmens. Pretī stallim atrodas kūts drupas, bet blakus tām - vēl viena kalpu māja ("Labrenči"). Tā līdz 1900. gadam bijusi pagasta magazīna. (Magazīna bija ēka, kurā glabāja noteiktu labības rezervi - nodrošinājumu neražas gadiem un citām nelaimēm). Tad muižas īpašnieks par 100 rubļiem to atpircis no pagasta un pārbūvējis par dzīvojamo māju. No magazīnas laikiem saglabājušās baltās apmales ēku stūros un gar sienas augšmalu. Austrumu gala fasādē fragmentāri tikko samanāma pus-aploces loga apmale - šim ēku tipam raksturīgs elements. Pārbūves rezultātā "Labrenču" ēka līdzīgi "Stūrīšiem" ieguvusi logus un durvis ar sarkano ķieģeļu apmalēm.
Ceļmalā, nedaudz atstatu no galvenā ēku pudura, atrodas bijusī smēde "Sautiņi". Mājas ieguvušas savu nosaukumu no saimnieka vārda. Pēteris Sautiņš smēdi savā īpašumā ieguva 20. gadu zemes reformas laikā un ilgus gadus strādājis šeit par kalēju. Smēdes iekārta ar ēzi un plēšām saglabājusies. Starp citu, kalēja mājā tiek glabāts 3. šķiras Lāčplēša kara ordeņa diploms. Ordenis piešķirts Pēterim Sautinam par cīņām pie Ķekavas 1. pasaules kara laikā.
Vēl Baižkalna muižai piederīgas ir divas ēku grupiņas. Pirmā ceļu žāklē - kūtis, būvētas ap lielu taisnstūrveida laidaru. Tagad tur atlikušas garas kūts drupas un dzīvojamā ēka. Otra grupa -tagadējās "Baižu" mājas. Šeit atradusies viena no interesantākajām muižas celtnēm - krusta rija. Pašlaik no sākotnējās rijas saglabājušies tikai saimniecības ēkās iebūvētie sienu fragmenti. Tomēr priekšstatu par to, kāda tā bijusi, var gūt no Gatartas muižas krusta rijas apraksta -otras mums zināmās šāda veida celtnes Cēsu rajonā. Tās centrā bijusi sešstūra telpa - piedarbs ar radiāli uz 3 pusēm izbūvētiem rijas korpusiem, kuros kaltēta labība. Piedarba telpu seguši īpatnēja, lietussargam līdzīga jumta konstrukcija, kas balstījusies uz resna staba telpas vidū. Kad ap 19. un 20. gs. miju muižā iegādājās kuļmašīnu, rijai piebūvēja vēl ceturto korpusu, kurā novietot tvaika katlu. Kuļmašīna stāvēja piedarbā. Šī pēdējā korpusa sienas tagad iebūvētas "Baižu" dzīvojamā mājā. Blakus rijai atrodas apjomīgs šķūnis, kuram agrāk galā bijusi uz masīviem mūra stabiem balstīta uzbrauktuve.
