Pēteris Šmits (1869 - 1938) - valodnieks, etnogrāfs, folklorists
Dzimis Raunas pagasta Lisēniešu Pekša mājās lauksaimnieka ģimenē. P. Šmits studējis slāvu filoloģiju Maskavas universitātē (1891 -1892), austrumu tautu valodas Pēterburgas universitātē (1892 - 1896), Pekinas universitātē (1896 - 1899).
No 1899.gada P. Šmits ir ķīniešu valodas un literatūras v. i. Vladivostokas Tālo Austrumu institūtā, bet 1902.gadā kļuvis par šī institūta ārštata profesoru. 1920.gadā P. Šmits kopā ar Imantas pulku atgriezies Latvijā un strādājis Latvijas Universitātē (1920 - 1938).
Zinātniskās darbības sākumā P. Šmits pievērsies galvenokārt valodniecībai:
- publicējis ievērojamus pētījumus par austrumu valodām - ,,Der Lautwandel im Mandschu und Mongolischen’’ (,,Skaņu mija mandžūru un mongoļu valodā’’, 1898), ,,Chinesische Elemente im Mandschu’’ (,,Ķīniešu valodas elementi mandžūru valodā’’, 1932);
- Latvijas Universitātes ,,Rakstos’’ publicējis valodnieciskus pētījumus - ,,The language of the Negidals’’ (,,Negidalu valoda’’, 1923), ,,The language of the Olchas’’ (,,Olču valoda’’, 1923), ,, ,,The language of the Oroches’’ (,,Oroču valoda’’, 1927), ,, ,,The language of the Olchas’’,,The language of the Olchas’’,,The language of the Samagirs’’ (,,Smagiru valoda’’, 1928);
- sarakstījis mācību grāmatas - ,,Ķīniešu hrestomātija’’ (1902), ,,Mandžūru valodas mācība’’ (1907); - izdevis latviešu valodā - ,,Ķīniešu pasakas’’ (1936).
Savā laikā P. Šmits bija vienīgais Eiropas zinātnieks, kas apmeklējis gandrīz visas mandžūru un tungusu ciltis un sniedzis plašus pētījumus par šo cilšu valodām. P. Šmits pirmais zinātniski kvalificēja tungusu - mandžūru valodas kā patstāvīgu valodu saimi.
Dzīvojot ārpus Latvijas, P. Šmits interesējās par latviešu valodu. Viņš publicēja savus rakstus žurnālos ,,Mājas Viesa Mēnešraksts’’, ,,Austrums’’ un Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājumā.
Pirmais P. Šmita zinātniskais darbs par latviešu valodu ir ,,Trejādi garumi latviešu valodā’’, kas izdots Pēterburgā 1899.gadā. Vēlāk tiek sarakstīta grāmatas ,,Ievads valodniecībā’’ (1921) un ,,Ievads baltu filoloģijā’’ (1921).
