Līdz šim,” saka saimnieks Gints Raiskums, “nodarbojāmies ar mežizstrādi, bruģēšanu, sniedzām autotransporta pakalpojumus. Tie bija trīs vaļi, uz kuriem balstījās uzņēmējdarbība." Vēl Raiskumu ģimenei ir ziedu un dāvanu veikals, mežizstrādes un auto preču veikals, kā arī tiek sniegti pļaušanas pakalpojumi.
Tagad viss sagriezies otrādi. Vaļi neizrādījās tik stipri, toties mazumiņš turpina darbu. Uzņēmēji, lai varētu nodarboties ar mežizstrādi, līzingā iegādājās mežizstrādes tehniku. Pērn, kad darba bija ļoti maz, radās grūtības veikt maksājumus. “Bankas negaida. Būtu pusgadu, gadu pagarināts samaksas termiņš, mēs izdzīvotu un ietu tālāk. Tagad ir darba piedāvājumi, tehnikas vairs nav. Mežizstrādei pielikts punkts,” stāsta Gints un atzīst, lai gan tiek uzskatīts, ka daudznozaru firmas sevi neattaisno, pareizāk ir nodarboties ar kaut ko vienu un pamatīgi, krīze parādījusi, ka tā gluži nav. Bruģētājiem ir darbs vasarā. Ar šiem darbiem arī tiek saistīta SIA nākotne. “Vai kādam šie pakalpojumi būs vajadzīgi, neviens nevar pateikt,” spriež Gints un uzsver, mežizstrāde un bruģēšana labi iet kopā – ziemā meža darbi, vasarā – bruģa likšana. Diemžēl arī
“GR auto” nācās saskarties ar citu firmu bankrotiem un nesaņemtu naudu par padarītu darbu.
“Esam kļuvuši par veikalniekiem,” saka Alda Raiskuma. Raunā ir iecienīts gan ziedu un dāvanu veikals, gan veikals, kur var nopirkt motorzāģus, zāles pļāvējus un trimerus un tiem, kā arī auto apkopei nepieciešamo.
“Kādreiz domājām, Rauna atrodas izdevīgā vietā, nedaudz vairāk par 20 kilometriem līdz Smiltenei, Valmierai, Cēsīm. Tas tomēr tā nav. Daudzi strādā pilsētās, tur ir daudz lielāka preču izvēle. Pie mums iegriežoties, ne viens vien teicis: “Cik labi, ka te var puķes nopirkt, aizmirsu pilsētā iegādāties.” Ar to mums jārēķinās,” domās dalās Gints, bet Alda piebilst, ka ziedu tirgošana nebūt nav tik vienkārša un pelnoša, kā daudziem pirmajā brīdī šķiet. Īpaši laukos. Vasarā ziedus pērk reti, katram pašam pie mājas puķu dobes, zied arī dārzā. Var salasīt ziedu pušķi pļavā.
“Grūti paredzēt, cik būs pircēju. Bet ziedu veikalā nedrīkst trūkt,” uzsver Alda. Tiesa gan, jārēķinās, ja nepārdos, nāksies norakstīt. Un Raunā, kur katrs katru pazīst, arī kapu vainagos vecākus ziedus neliek. Tā var atļauties tikai pilsētā. Nelielajā veikaliņā ikdienā par cilvēku trūkumu īpaši sūdzēties nevar. Katru dienu taču kādam vārda vai dzimšanas diena un apsveicējam puķīti vajag. Tepat arī dāvanai var nopirkt vietējo amatnieku, mākslinieku darbus, kā arī “Raunas cepļa” keramiku. Plauktā adījumi, gleznas, apgleznota zīda apsveikuma kartītes, dāvanu maisiņi.
“Pērn daudzi labprāt pirka zeķes, šogad krietni mazāk. Dāvanu maisiņi ar uzrakstu “Rauna” ir iecienīti. Uz Ziemassvētkiem lielāks noiets bija floristikas materiāliem, nevis gatavām dāvanām. Lai gan pirms gada visu pirka krietni vairāk. Pirms trim gadiem vispār paši neko negatavoja, uz veikalu nāca arī saiņot dāvanas. Tagad liels noiets ir pērlītēm,” par novēroto stāsta Alda un piebilst, ka veikalā ļoti labi redzams, ka pircēju paliek aizvien mazāk. Viņi vienkārši ir aizbraukuši.
“Pamazām strādājam, gaidām, kāda būs vasara, ko varēsim darīt. Pļavu pļaušana jau cilvēkiem būs vajadzīga, vai arī bruģēšana, redzēsim. Gan jau situācija ekonomikā mainīsies, būs labāk,” domās dalās Gints Raiskums un uzsver, ka cilvēkiem šis laiks racionāli jāizmanto.
Zemnieku saimniecībā un SIA strādājošie to arī dara. Četri iesaistījušies NVA programmās. Darba apjoms veikalā nav tik liels kā agrāk, Aldai un floristei Ritai Brokai sanāk vien pusslodze. Abas izmanto iespēju mācīties. “Trīs dienas nedēļā pa trim stundām mācos grāmatvedību. Vēl ir arī jāgatavo mājas darbi, kurus stundas laikā izpildīt nevar. Slodze ir liela. Pasniedzēji prasīgi,” stāsta Alda un piebilst, ka pašai pirms tam vismaz bijis priekšstats par grāmatvedību un nav tik grūti kā tiem, kam nebijis nekāda sakara. “Zināšanas noderēs pašu firmā. Nu jau pamazām grāmatvedība kļūst vieglāka, ir sīkumi, kas vairs nav jādara. Ja pati iemācīšos, nebūs jāalgo grāmatvedis,” spriež Alda. Floriste Rita Broka mācās mazā biznesa organizāciju.
“Tās ir jaunas zināšanas. Agrāk ar tām neesmu saskārusies, bet nākotnē noteikti noderēs. Ja ne tuvākajā, tad kādreiz jau uzsākšu ko darīt pati,” stāsta Rita un piebilst, ka jau trešo gadu nopietni apgūst floristikas zināšanas. Ne tikai Rita un Alda mācās NVA kursos, vēl divi SIA strādājošie izmanto šo iespēju. Mācības finansē ES, nodrošina arī 70 latu stipendiju. Tā gan lauciniekiem lielākoties aiziet transporta izdevumiem uz Cēsīm. Vai vērts mācīties? Alda ir pārliecināta un uzsver: “Cik šādi kursi izmaksātu, ja pašam būtu par tiem jāmaksā? Un jebkuras zināšanas cilvēkam noder.”
Alda arī uzskata, ka tas šobrīd ir labākais, ko valsts spēj dot bezdarbniekam – iespēju mācīties. “Diemžēl tiek aizmirsts, kādā psiholoģiskajā situāciju nonāk cilvēks, kurš ir palicis bez darba. Kursi - tā ir iespēja satikt citus, iemācīties ko jaunu. Nekas taču nav mūžīgs, arī Latvijā reiz ekonomiskā situācija mainīsies,” pārliecināta Alda. Tam piekrīt arī Gints. Viņi strādā.