Raunas domes zālē iekārtota fotogrāfiju izstāde “Rauna kādreiz un tagad”. Tajā apskatāmas vairāk nekā 200 fotogrāfijas, kuras glabājas pašvaldības un bibliotēkas krājumā, kā arī daudzas, kuras citu apskatei nodevuši raunēnieši. Visvairāk seno Raunas skatu saglabājusi Lilita Lodziņa un Sergejs Voicišs.

“Ikdienā jau par to nepadomājam, kāda Rauna bija pirms simts gadiem. Izaugsme ir pārsteidzoša. Ainavā vairs nav kalnu un leju, ir mājas. Viss ļoti mainījies,” saka novada domes priekšsēdētājs Andris Neimanis.

Ideja par izstādi, kas parādītu Raunu senatnē, radās kultūras dzīves organizatorei Lindai Zūdiņai. “Sākotnēji bija iecere katrā senajā fotogrāfijā redzamās mājas un vietas nofotografēt šodien. Tas ir ļoti laikietilpīgs darbs. To paveiksim nākotnē,” stāsta Linda un piebilst, ka visas senās fotogrāfijas ir noskanētas, tās var apskatīties arī datorā.

Interesants ir kāds fotoalbums, uz kura vāka rakstīts - 1922.gads. Tajā redzamas pilsdrupas, Tanīsa kalns, Raunas dzirnavu dambis, ainas no desmit gadus vecākiem notikumiem - jaunsaimnieku svētkiem, lauksaimniecības izstādes 1933.gadā, bildē arī izstādes bufete skolas priekšā, kāda Kārļa Skalbes tikšanās ar Raunas jauniešiem. Gandrīz nemaz līdz šodienai nav mainījies lauksaimnieku biedrības nams, bet Raunas – Smiltenes ceļu vairs nepazīt. Kāda pavisam necila ar 1922.gadu datēta fotogrāfija vienaldzīgu neatstās nevienu. Pie tās ar roku uzrakstīts - veca māmuļa ceļā uz baznīcu.

Apskatot izstādi, neder steiga. Vecākā paaudze fotogrāfijās ieraudzīs tik zināmās bērnības vietas, bet jaunākā ar izbrīnu secinās, kā tik daudz kas mainījies.

“Nākamgad plānojam Brīvības pieminekļa apkārtnē sakārtot un atjaunot košumkrūmu un puķu stādījumus. Fotogrāfijās var apskatīties, kāda izskatījusies pieminekļa apkārtne. Kad pilsdrupās zāģējām vecos kokus, ne viens vien nebija apmierināts. Senajās fotogrāfijās redzams, ka pilsdrupas nebija kokos paslēpušās,” domās dalās novada domes priekšsēdētājs un atzīst, ka iegūtās fotogrāfijas varētu būt labs, reāls sākums Raunas muzeja veidošanai. “Ja cilvēki redzēs, ka te nekas nepazūd, bet citi var redzēt un iepazīt, muzejs būs bagāts ar liecībām par Raunas vēsturi,” pārliecināts novada vadītājs.

Raunēnieši lepojas, ka tieši te Latvijā pirms vairāk nekā 130 gadiem uzcelta pirmā pagastmāja un šajā ēkā aizvien strādā vietējā vara. Jau toreiz otrais stāvs bijis paredzēts kultūras pasākumiem. Tagad te ir izstāžu zāle un dzimtsarakstu zāle. Arī tā vakardiena atbalsojas šodienā.

Izstāde apskatāma pašvaldības darba laikā.